Vienā grāvja pusē krīt tie, kuri gavēšanai piešķir pārspīlētu un nepareizu nozīmi. Otrā grāvja pusē kritušie ir tie, kuri saka: nav vispār jāgavē.
Lieldienu gavēnis sākas ar Pelnu dienu.
Pelni nozīmē cilvēka nīcību. Lielā gavēņa sākums. Raugāmies uz to kādas ir grēka sekas mūsos.
No zemes cilvēks ir ņemts un par zemi kļūst. Tas liek domāt, kur paliek cilvēka dvēsele? Kas ir cilvēks?
Caur ēšanu cilvēks krita grēkā, bet caur neēšanu cilvēks nevar palikt svēts vai tikt izglābts vai padarīt sevi labāku...
Neviens nevar gavēt kā gavēja Kristus. Nevienam nav vajadzīgs gavēt kā Krsitus gavēja. Aplami ir teikt, ka tā kā Kristus gavēja, jāgavē īstam kristietim. Kristus gavēnis caur ticību ir arī mūsu gavēnis. Mozus pirms saņēma 10 baušļus Sineja kalnā gavēja 40 dienas – arī Krsitus gavēja 40 dienas tuksnesī, lai mums dotu jauno Bauslību: Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu(Mk.22)Šeit varētu izvērt ļoti plašu tēmu par cilvēkiem, kuri mīl Dievu, bet nemīl savu tuvāko un otrādi, mīl savu tuvāko, bet nemīl Dievu - es to nedarīšu, jo runa ir par gavēni.
Kristus tomēr gavēšanu neatceļ. Pirms uzsākt gavēni ir jāizvērtē savas iespējas.Gavēšanai jānotiek pēc brīvas gribas un labprātīgi pieņemamam, lai pakļautu miesu Garam. Gavēnis var būt nederīgs, ja nepareizi to lieto: gavēšanu uzskata par labu darbu, patiktu Dievam, iznīcinātu grēku, dabūtu glābšanu, nevis miesas savaladīšanu, kā tas Bībelē rakstīts. Gavējot jāraugās uz Jēzu Kristu, jāseko Viņam ar ticību. Gavējot, atturoties no kaut kā lieka, ka dvēseli pievērš laicīgajam - nāk grēkapziņa un redze kļūst patiesāka, tīrāka...
Gavēnis liekas kaut kas mazs, bet mazais var novest pie lielā. Gavēnis ir tikai un vienīgi Dievam par godu un cilvēkam par svētību, ierobežojot miesu...
Gavēnis var būt dzīvesveids: mums ir jādzīvo krietni un jārīkojas, cik vien labi spējam, to ko nespējam Kristus paveic mūsu vietā.
Parasti dzirdēts, ka gavēnis - tas nozīmē neēst, bet ne jau pašā ēšanā ir visa jēga, bet attieksmē, domās no dzirdētā, redzētā, kas ienāk cilvēkā iekšā, galu gaā jēga ir Kristus nopelnā pie krusta.
Ēšanas gavēņa veidi:
* neko neēd, bet dzer ūdeni(labāk pirms sākat gavēt konsultēties pirms tam ar savu ārstu)
* neēd visu, kas nāk no dzīvniekiem(olas, piens utt), ēd veģetāros ēdienus
* neēd gaļu, bet ēd zivis un visu kas nāk no dzīvniekiem, veģetāros ēdienus u.c.
* atturēties no delikatesēm
* ēd retāk un nepārēdās
Dvēseles gavēņi:
^ neāpārēsties, nedusmojoties, neskaust, nerunāt: tukši, neaprunāt, nenomelnot, nenosodīt utt
^ ar redzi, dzirdi, ožu, sajūtām, verbāli(no iekšienes)
aizliegt sevi
^ darīt labu tuvākajam, domājot par vairāk otra labumu
^ ...
Šis laiks ir uz iekšu vērsts garīgām aktivitātēm. Gavēnis ir palikšana vienatnē ar sevi, sevis izvērtēšana Bībeles gaismā un garīgu pārdomu laiks. Tas nozīmē, paskatīties sevī no iekšienes, aizejot tuksnesī – palikt vienam, lai varētu nākt atkal cilvēkos ar patiesāku skatījumu par sevi.
Pasaulē bieži garīga attieksme ir slikta, bet laicīga attiekme laba.
Pēc gavēņa Lieldienas atnāk ar lielāku prieku!
