Mārtiņa Lutera 95 reformāciajs tēzes

Diskusija par grēku atlaides spēka izskaidrojumu

Lutera strīds ar Tecelu

Publicēts 1517.g. 31.oktobrī Vitenbergā.
No latīņu valodas tulkojis Justs Jonass.
Ir zināmi trīs šo tēžu izdevumi, kas datēti ar 1517.gadu. Šīs tēzes atrodamas visos Lutera tēžu krājumos. No šiem izdevumiem tās pārpublicētas Lutera Kopoto Rakstu izdevumos, proti: latīņu valodā - Vitenbergas izdevumā. Veimāras kritiskajā izdevumā teksts publicēts latīņu valodā atbilstoši Vitenbergas oriģinālam. Šeit ir publicēts Justa Jonasa veiksmīgais tulkojums. Šis tulkojums atrodams Vitenbergas vācu izdevumā (Bd. I, fol.9)

Patiesā mīlestībā (bez jebkādiem sava goda meklējumiem), dedzīgi vēlēdamies atklāt patiesību, godājamais tēvs Mārtiņš Luters, Vitenbergas augustīnietis, brīvo mākslu un Svēto Rakstu maģistrs ar Dieva žēlastību ir nolēmis sniegt šos izteikumus par grēku atlaidēm, lai aizstāvētu savus uzskatus diskusijā ar sludinātājordeņa brāli Johanu Tecelu: tādēļ tie, kuriem nav iespējams klātienē pārrunāt ar viņu šīs lietas, tiek lūgti tās noskaidrot ar šī raksta starpniecību.
Mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, āmen.

1. Mūsu Meistars un Kungs Jēzus Kristus, sacīdams: ”Atgriezieties no grēkiem”, grib, lai visa ticīga cilvēka dzīve uz zemes būtu pastāvīga jeb nepārtraukta atgriešanās no grēkiem.
2. Šie vārdi nav jāsaprot tā, it kā tie būtu sacīti par grēknožēlas sakramentu, proti, grēksūdzi un gandarīšanu, kas notiek ar priestera amata starpniecību.
3. Tomēr Kristus grib, lai ar šiem vārdiem tiktu saprasta ne tikai iekšēja grēku nožēla: jā, iekšēja grēku nožēla kļūst maznozīmīga un nav īsta nožēla, jo tā nenes līdzi arī ārēju miesas apspiešanu dažādos veidos.
4. Tādēļ nožēla un ciešanas grēku dēļ, tas ir, patiesa atgriešanās, turpinās tik ilgi, kamēr vien cilvēks jūt nepatiku pret sevi pašu, proti, līdz šīs dzīves beigām un ieiešanai mūžīgajā dzīvošanā.
5. Pāvests negrib un nevar nevienam atlaist kādu citu sodu kā vien to, ko viņš pats pēc sava prāta vai saskaņā ar kanonu, tas ir, pāvesta priekšrakstiem.

6. Pāvests nevar piedot pārkāpumus citādi, kā vien – pasludinot un apstiprinot, ka Dievs tos piedevis; bet pāvestam tas jādara tikai tajos gadījumos, kad šādas tiesības ir tieši viņas. Tie ir gadījumi, kuros, ja tie tiktu atstāti bez ievērības, vainīgajam viņa pārkāpums paliktu nepiedots.
7. Dievs nevienam nepiedod pārkāpumu, vienlaikus neprasīdams pilnīgu pazemību un nepakļaudams viņu priesterim, savam vietniekam.
8. Canones poenitentiales, tas ir, noteikumi par to, kā jāsūdz un jānožēlo grēki, ir jāattiecina vienīgi uz dzīvajiem; no mirstošajiem šo noteikumu burtisku ievērošanu nevar prasīt.
9. Tādēļ Svētais Gars mums ir labi darījis, likdams, lai pāvests savos dekrētos jeb likumos arvien noteiktu izņēmumus nāves tuvuma un ārkārtējas nepieciešamības gadījumos.
10. Tie priesteri, kuri mirstošiem cilvēkiem patur spēkā Poenitentias canonicas – tas ir, grēknožēlu šķīstītavā, lai tur notiktu gandarīšana – rīkojas nesaprātīgi un ļauni.
11. Šī nezāle – uzskats, ka grēknožēla un gandarīšana, kuru uzliek par pienākumu kanoni jeb noteikumi, ir jāpārvērš šķīstītavas grēknožēlā un ciešanās – ir tikusi iesēta, kamēr bīskapi gulēja iemiguši.
12. Senlaikos canonicae poenae, tas ir, grēknožēla jeb gandarīšana par izdarītajiem grēkiem, ir tikusi noteikta nevis pēc, bet pirms absolūcijas – lai pārbaudītu, vai sirds satriektība un nožēla ir patiesa un godīga.
13. Mirstošie ir gandarījuši par visu ar savu nāvi jeb miršanu; viņi ir miruši kanona prasībām jeb noteikumiem, tādēļ būtu taisnīgi viņus no tiem atbrīvot.
14. Mirstoša cilvēka nepilnīgā dievbijība vai nepilnīgā mīlestība nenovēršami nes sev līdzi lielas izbailes; jo mazāk ir mīlestības, jo lielākas bailes.
15. Šīs bailes un šausmas pašas par sevi – nemaz nerunājot par citām lietām – ir pilnīgi pietiekamas, lai radītu šķīstītavas mokas un ciešanas, jo izbīlis un izmisums ir tik tuvu viens otram.
16. Elle, šķīstītava un debesis, šķiet, savstarpēji atšķiras tādā pašā mērā kā pilnīgs izmisums, stāvoklis tuvu izmisumam un drošība.
17. Šķiet, ka šķīstītavā, mazinoties dvēseļu bailēm, mīlestībai tajās būtu jāpieaug un jāpieņemas spēkā.
18. Šķiet, nekādi stingri pamatojumi, nedz Rakstu vārdi neapliecina to, ka šķīstītavā dvēseles atrastos ārpus nopelnu krāšanas vai mīlestības pieaugšanas stāvokļa.
19. Tāpat šķiet nepierādīts tas, ka šķīstītavā visas dvēseles būtu vismaz pārliecinātas par savu pestīšanu un brīvas no raizēm, - lai gan mēs par savu pestīšanu esam pilnīgi pārliecināti.
20. Tādēļ pāvests nedomā, ka vārdi” pilnīga visu moku atlaišana” nozīmētu, ka cilvēks tiek pilnībā atbrīvots no visām mokām, bet gan – tikai no tām, kuras pats pāvests ir uzlicis.
21. Tādēļ maldās atlaižu sludinātāji, kuri apgalvo, ka ar pāvesta atlaides palīdzību cilvēks topot brīvs no visām mokām un atpestīts.
22. Jā, pāvests neatbrīvo dvēseles no mokām šķīstītavā par to, ko tām, saskaņā ar kanonu, šajā dzīvē būtu vajadzējis nožēlot un atlīdzināt.
23. Ja vispār kādam varētu atlaist visas mokas, tad, protams, tikai pašiem pilnīgākajiem, tas ir, pavisam nedaudziem.
24. Tādēļ lielākā daļa ļaužu tiek piekrāpti ar brīnišķīgo apsolījumu, kas tiek dots visiem bez kādas izšķirības, iegalvojot vienkāršajam cilvēkam, ka viņš ir atpirkts no visām mokām.
25. Vara pār šķīstītavu pāvestam visādā ziņā ir tieši tāda pati kā ikvienam bīskapam un mācītājam savā bīskapijā un draudzē, pie saviem ļaudīm.
26. Pāvests rīkojas pareizi, dāvādams dvēselēm piedošanu ne atslēgu amata spēkā (kura viņam nav), bet gan – sniegdams to kā palīdzību un aizlūgšanu.
27. Ir cilvēki, kas sludina cilvēku izdomātas blēņas, apgalvodami, ka, tiklīdz kā grasis skanēdams iekrīt lādē, dvēsele tajā pašā brīdī izlido no šķīstītavas.
28. Ir gan tiesa, ka, tiklīdz grasis nošķind lādē, alkatība ir klāt un pieņemas spēkā; turpretī palīdzība vai baznīcas aizlūgšana ir vienīgi Dieva ziņā – Viņš atbild pēc sava prāta un labpatikas.
29. Kurš gan zina, vai visas dvēseles šķīstītavā tiek atpestītas, kā tiek apgalvots par Sv. Severīnu un Paskālu?
30. Neviens nevar būt pārliecināts, ka viņa patiesā grēku nožēla un ciešanas ir pietiekamas; vēl jo mazāk kādam iespējams būt pārliecinātam, ka viņš saņēmis pilnīgi visu grēku piedošanu.
31. Reti gadās sastapt cilvēku, kura nožēla un ciešanas grēku dēļ būtu patiesas; tikpat reti var sastapt kādu, kuru grēku atlaide patiesi būtu atpestījusi, proti, šādu cilvēku ir ļoti maz.
32. Tie, kuri iedomājas, ka atlaižu vēstuļu dēļ var būt droši par savu pestīšanu, nonāks velna nagos līdz ar saviem skolotājiem.
33. Ikvienam ir tiesības būt piesardzīgam un uzmanīties no tiem, kuri saka: pāvesta atlaides esot augstākā un vērtīgākā Dieva žēlastība jeb dāvana, caur kuru cilvēks tiekot samierināts ar Dievu.
34. Jo grēku atlaižu žēlastība ņem vērā tikai gandarīšanas mokas, ko paši cilvēki izdomājuši un sev uzkrāvuši.
35. Nekristīgu mācību sludina tie, kas apgalvo, ka cilvēkiem, kuri grib atpestīt dvēseles no šķīstītavas ar grēksūdzes vēstuļu palīdzību, nožēla un ciešanas nav nepieciešamas.
36. Ikviens kristietis, kas nožēlo savus grēkus un kam tie rada ciešanas, arī bez atlaižu vēstulēm saņem pilnīgu piedošanu un tiek atbrīvots no savas vainas un mokām.
37. Ikviens patiess kristietis – vai viņš būtu dzīvs, vai miris – ir visu Kristus un baznīcas dārgumu līdzmantnieks – tā ir Dieva dāvana, kas nav saistīta ar atlaižu vēstulēm.
38. Tomēr pāvesta piedošana un tās pasludināšana nekādā ziņā nav nonicināma. Kā jau esmu sacījis, viņa piedošana ir Dieva piedošanas pasludinājums.
39. Arī visizglītotākajiem teologiem ir ārkārtīgi grūti ļaužu priekšā vienlaikus slavēt kā grēku atlaižu lielo vērtību, tā arī patiesu grēku nožēlu un ciešanas grēku dēļ.
40. Patiesa grēku nožēla un sirds ciešanas meklē un mīl sodu; turpretī bagātīgā atlaižu izdalīšana atlaiž sodu, tā ka sods jau var radīt niknumu – vismaz dažos gadījumos.
41. Ir jābūt uzmanīgam, sludinot par pāvesta grēku atlaidēm, lai vienkāršajiem cilvēkiem neradītu maldīgu priekšstatu, it kā šīs atlaides būtu pārākas vai labākas par citiem mīlestības darbiem.
42. Ir nepieciešams mācīt kristiešiem, ka pāvesta nodoms nav pielīdzināt atlaižu saņemšanu kādam žēlastības darbam.
43. Ir jāmāca kristiešiem, ka tas, kas dod dāvanas nabagiem vai aizdod trūkuma cietējiem, dara labāk nekā tas, kurš iegūst grēku atlaides.
44. Jo mīlestības darbi vairo mīlestību, un cilvēks kļūst dievbijīgāks; turpretī grēku atlaide nedara viņu labāku, bet tikai drošāku un brīvāku no mokām jeb soda.
45. Ir jāmāca kristiešiem, ka tas, kas, redzēdams, ka viņa tuvākais cieš trūkumu, nepievērš tam uzmanību, bet pērk atlaides, nav vis saņēmis pāvesta atlaidi, bet gan – uzkrāvis sev Dieva nežēlastību.
46. Ir jāmāca kristiešiem, ka tiem, kas nav pārlieku bagāti, ir pienākums paturēt savā namā tik, cik nepieciešams iztikai, nekādā ziņā neatdodot pēdējo grēku atlaižu pirkšanai.
47. Ir jāmāca kristiešiem, ka atlaižu pirkšana ir brīvprātīga lieta, kuru nevar pavēlēt.
48. Ir jāmāca kristiešiem, ka pāvestam, izdalot grēku atlaides, sirsnīgas lūgšanas ir daudz vairāk vajadzīgas nekā nauda.
49. Ir jāmāca kristiešiem, ka pāvesta atlaides var nākt par labu tikai tad, ja cilvēks nebalsta tajās savu paļāvību; nav nekā postošāka, kā – paļaujoties uz grēku atlaidēm, zaudēt bijību Dieva priekšā.
50. Ir jāmāca kristiešiem, ka pāvests, ja zinātu par ļaužu mocīšanu, ko sarīkojuši atlaižu sludinātāji, labprātāk ļautu, lai Sv.Pētera katedrāle nodeg, pārvērzdamās pelnu kaudzē, nekā liktu to uzcelt no savu avju ādām, miesas un kauliem.
51. Ir jāmāca kristiešiem, ka pāvests – saskaņā ar savu pienākumu – labprāt izdalītu ļaudīm visu savu naudu, pat tad, ja viņam nāktos pārdot Sv. Pētera katedrāli, - tiem pašiem ļaudīm, kurus daži atlaižu sludinātāji tagad ir gatavi naudas dēļ nonāvēt.
52. Paļauties uz savu pestīšanu atlaižu vēstuļu dēļ – tā ir nekam nederīga lieta un vieni vienīgi meli – arī tad, ja komisārijs (vai atlaižu pārvaldnieks), jā, pats pāvests gribētu likt par to ķīlā savu dvēseli.
53. Tie, kas atlaižu sludināšanas dēļ pilnīgi aizliedz citās baznīcās sludināt Dieva vārdu, ir Kristus un pāvesta ienaidnieki.
54. Dieva vārdam tiek darīta netaisnība, ja sprediķī grēku atlaidēm velta tikpat daudz vai vēl vairāk laika nekā Dieva vārda sludināšanai.
55. Pāvesta nodoms varētu būt vienīgi šāds: ja grēku atlaides (kas ir mazāk nozīmīga lieta) tiek slavētas ar vienu zvanu, vienu ceremoniju un greznumu, tad Evaņģēlijs (kas ir svarīgāka lieta) jāpagodina un jāslavē ar simt zvaniem, simt ceremonijām un simtkārt lielāku greznumu.
56. Baznīcas dārgumi, no kuriem pāvests izdala grēku atlaides, Kristus draudzei nav ne skaidri nosaukti vārdā, ne darīti pazīstami.
57. Tas, ka tie nav laicīgi, miesīgi labumi, ir skaidri redzams, vērojot, ka daudzi sludinātāji tos nelabprāt dod citiem, bet tikai sakrāj.
58. Tie arī nav Kristus un svēto nopelni; jo šie nopelni nepārtraukti, bez pāvesta līdzdalības, sagādā žēlastību iekšējam cilvēkam, vienlaikus nesot krustu, nāvi un elli ārējam cilvēkam.
59. Sv. Laurencijs par baznīcas dārgumu ir nosaucis nabadzīgos, kas ir baznīcas locekļi; taču viņš ir lietojis apzīmējumu, kurš bija ierasts viņa laikos.
60. Mēs, zinādami drošu pamatojumu, bez pārgalvības vai vieglprātības sakām, ka šis dārgums ir baznīcas atslēgu vara, kas baznīcai dāvāta Kristus nopelna dēļ.
61. Jo ir skaidrs, ka atbrīvošanai no mokām tajos gadījumos, kas ir pāvesta ziņā, pietiek ar pāvesta varu vien.
62. Īstais, patiesais baznīcas dārgums ir Dieva godības un žēlastības svētais Evaņģēlijs.
63. Šis dārgums – gluži saprotamā veidā – modina arī vislielāko nelabvēlību un naidu, jo tas dara pirmos par pēdējiem.
64. Turpretī grēku atlaižu dārgums, protams, šķiet vistīkamākais; jo tas ļauj pēdējiem būt pirmajiem.
65. Tādēļ Evaņģēlija dārgumi jau izsenis ir bijuši tīkli, ar kuriem zvejoti bagāti, pārtikuši ļaudis.
66. Turpretī grēku atlaižu dārgumi ir tīkli, ar kuriem šajos laikos tiek zvejotas cilvēku bagātības.
67. Grēku atlaidi, ko sludinātāji dēvē par lielāko Dieva žēlastību, varbūt arī varētu uzskatīt par lielu žēlastību; jo tā ir ļoti izdevīga un tiešām ir liels guvums.
68. Un tomēr – patiesībā šāda grēku atlaide ir pati niecīgākā žēlastība, ja salīdzina to ar Dieva žēlastību un krusta dievbijību.
69. Bīskapu un mācītāju pienākums ir goddevīgi atļaut apustuliskās grēku atlaides komisārijiem darīt viņu darbu.
70. Bet vēl jo vairāk viņu pienākums ir – modri gādāt, lai tie pāvesta pavēles vietā nesludinātu paši savus izdomājumus.
71. Kas uzstājas pret pāvesta grēku atlaides patiesību, tas lai ir nolādēts
72. Turpretī tas, kas ir noraizējies vai apbēdināts atlaižu sludinātāju pārdrošo un nekaunīgo vārdu dēļ, - lai ir svētīts.
73. Ja pāvests taisnīgi soda ar savu nežēlastību un baznīcas lāstu tos, kas jebkādā veidā kaitē grēku atlaides sludināšanai,
74. – vēl jo vairāk viņš vēlas uzkraut savu nežēlastību un lāstu tiem, kuri, izmantodami kā aizsegu grēku atlaides, kaitē mīlestībai un patiesībai.
75. Ir briesmīgi un neprātīgi vērtēt pāvesta grēku atlaides tik augstu, it kā tās spētu sniegt absolūciju vai atpestīt no grēkiem.
76. Turpretī mēs sakām, ka pāvesta atlaide nespēj atbrīvot cilvēku pat no sīkākajiem ikdienas grēkiem un to radītās vainas.
77. Tātad sacīt, ka Sv. Pēteris, ja viņš tagad būtu pāvests, nespētu dot lielāku grēku atlaidi, būtu zaimošana pret Sv. Pēteri un pāvestu.
78. Turpretī mēs apgalvojam, ka gan pašreizējam, gan arī citiem pāvestiem ir dota lielāka grēku atlaide, proti - Evaņģēlijs ar visu tā spēku, dāvanas dziedināt u.c.,1.Kor.12:6 – 9.
79. Dieva zaimošana ir – sacīt, ka krusts, kas krāšņi izrotāts ar pāvesta ģerboni, spēj tikpat daudz kā Kristus krusts.
80. Bīskapi, mācītāji un teologi, kuri pieļauj, ka šādi vārdi tiek sacīti vienkāršajiem ļaudīm, nesīs par to smagu atbildību.
81. Šādas pārdrošas un nekaunīgas runas un lielīšanās ar grēku atlaidēm noved pie tā, ka arī izglītotiem cilvēkiem ir grūti aizstāvēt pāvesta godu un cieņu pret šādiem apmelojumiem, kā arī vienkāršo ļaužu dzēlīgajiem, izmanīgajiem jautājumiem.
82. Proti: kādēļ pāvests neatbrīvo no šķīstītavas uzreiz visas dvēseles – visusvētākās mīlestības un ārkārtējas nepieciešamības dēļ, rūpējoties par šīm dvēselēm, - kas būtu vistaisnīgākais iemesls šādai rīcībai; daudz mazsvarīgāka iemesla – iznīcīgās naudas – dēļ, lai būvētu Sv. Pētera katedrāli, viņš taču atbrīvo neskaitāmu daudzumu dvēseļu!
83. Tāpat arī: kādēļ vēl arvien tiek ievēroti mirušo (pieminēšanas) svētki un gadadienas un kādēļ pāvests neatdod un neļauj ņemt atpakaļ benefīcijus vai pribendas, kas dibināti par labu mirušajiem, ja jau tagad ir nepareizi lūgt par atpestītajiem?
84. Tāpat: kas gan tas par jaunu Dieva un pāvesta svētumu, kas arī bezdievjiem un Dieva ienaidniekiem naudas dēļ ļauj atbrīvot dievbijīgas un Dieva mīlētas dvēseles, tomēr negrib ļaut šādas dvēseles atbrīvot par velti, mīlestības un šo dievbijīgo un Dieva mīlēto dvēseļu lielās nepieciešamības dēļ?
85. Tāpat: kādēļ Canones poenitentiales, tas ir, grēknožēlas noteikumi, kuri jau sen paši par sevi ir atmesti un miruši, jo netiek pielietoti, vēl būtu atlīdzināmi ar naudu, ar grēku atlaižu palīdzību, itin kā šie noteikumi vēl būtu spēkā un dzīvi?
86. Tāpat: kādēļ pāvests tagad labprātāk neceļ Sv. Pētera katedrāli pats par savu naudu, nevis par nabaga kristiešu naudu, lai gan viņa bagātības taču ir daudz lielākas par jebkura bagātnieka krājumiem?
87. Tāpat: ko pāvests ar savām grēku atlaidēm piedod vai sniedz tiem, kas jau ar savu pilnīgo grēku nožēlu ir tiesīgi saņemt pilnīgu grēku piedošanu un atlaidi?
88. Tāpat: kas gan baznīcai nestu vēl lielāku labumu kā tas, ka pāvests nevis vienu reizi, bet simt reižu dienā katram ticīgajam dāvātu šo piedošanu un atlaidi?
89. Tā kā pāvests ar grēku atlaidēm vairāk rūpējas par dvēseļu pestīšanu, nevis cenšas iegūt naudu, - kādēļ tad viņš atceļ un iznīcina agrāk dotās vēstules un atlaides, kurām taču vēl arvien ir tas pats spēks?
90. Šie laju asie argumenti tiek tikai ar varu apklusināti, nevis atspēkoti ar skaidriem pamatojumiem; tas liek ienaidniekiem izsmiet baznīcu un pāvestu, turklāt dara kristiešus nelaimīgus.
91. Tādēļ, ja grēku atlaides tiktu sludinātas saskaņā ar pāvesta garu un nodomu, atbildes uz šiem iebildumiem būtu viegli atrodamas, jā, tādi iebildumi pat nekad nebūtu radušies.
92. Tādēļ lai pazūd visi sludinātāji, kuri Kristus draudzei saka: miers! miers! – un miera nav (Eceh.13:10-16).
93. Labi klāsies tiem sludinātājiem, kuri Kristus draudzei saka: krusts! krusts! – un krusta nav.
94. Ir jāmāca un jāmudina kristieši, lai viņi censtos sekot savai galvai, Kristum, caur krustu, nāvi un elli.
95. Tā vairāk būs to, kuri caur daudzām bēdām nonāks debesu valstībā (Ap.d.14:22), nevis, tukšu miera solījumu maldināti, kļūs pārdroši.

Iebildums.

Es, Mārtiņš Luters no Vitenbergas augustīniešu – eremītu ordeņa, gribu atklātli apliecināt, ka esmu publicējis dažas tēzes pret tā sauktajām pāvesta grēku atlaidēm. Lai gan līdz šim nedz mūsu cienījamā un godājamā universitāte, nedz arī pilsoniskā vai baznīcas vara nav mani nolādējusi, tomēr, kā man nācies dzirdēt, ir daži pārsteidzīgi un nekaunīgi cilvēki, kuri, iedomādamies šo lietu labi sapratuši un skaidri saskatījuši, nekaunas pasludināt mani par ķeceri.
Bet es, tāpat kā jau agrāk daudzkārt esmu darījis, arī tagad kristīgās ticības dēļ sirsnīgi lūdzu ikvienu: vai nu parādiet man labāku ceļu – ja Dievs jums tādu ir atklājis -, vai arī pakļaujiet savas domas vismaz Dieva un baznīcas spriedumam. Jo es neesmu tik pārdrošs, ka jebkurā gadījumā dotu priekšroku savam viedoklim visu pārējo ieskatu vidū; taču neesmu arī tik nesaprātīgs, lai pieļautu, ka Dieva vārds tiktu pakārtots cilvēku izdomām.

No vācu valodas tulkojusi Gundega Dumpe.

Dr. Mārtiņa Lutera MAZAIS KATEHISMS

I. DESMIT SVĒTIE DIEVA BAUŠĻI

II. TICĪBA

III. SVĒTĀ LŪGŠANA

IV. SVĒTĀ KRISTĪBA

V. MĀCĪBA PAR ATSLĒGU VARU

VI. SVĒTAIS VAKARĒDIENS

PIELIKUMI

I. Lūgšanas

II. Mājastāfele

III. Kristīgi jautājumi ar atbildēm

I

Desmit svētie Dieva baušļi

Tā, kā mājastēvam nākas to savai saimei vienkārši izskaidrot.

Pirmais bauslis

Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu pār visām lietām bīties, mīlēt un uz to cerēt.

Otrais bauslis

Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka pie Viņa vārda ne lādam, ne zvēram, ne buram, ne melojam, ne viļam, bet to visās bēdās piesaucam, lūdzam, teicam un slavējam.

Trešais bauslis

Tev būs svēto dienu svētīt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka svēto mācību un Dieva Vārdus nepulgojam, bet tos turam svētus, labprāt klausāmies un mācāmies.

Ceturtais bauslis

Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savus vecākus un kungus nenicinām, nedz apkaitinām, bet tos godā turam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām.

Piektais bauslis

Tev nebūs nokaut.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākajam nekādu miesas kaiti, nedz vainu nedarām, bet tam palīdzam un kalpojam visās miesas bēdās.

Sestais bauslis

Tev nebūs laulību pārkāpt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka šķīsti un tikli dzīvojam vārdos un darbos un ikviens savu laulāto draugu mīlam un cienām.

Septītais bauslis

Tev nebūs zagt.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka sava tuvāka naudu vai mantu neņemam, nedz ar viltotu preci vai netaisnu rīcību iegūstam, bet viņa mantu un maizi viņam palīdzam vairot un sargāt.

Astotais bauslis

Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savu tuvāku nepatiesi neapmelojam, nenododam, neaprunājam, nedz tam ļaunu slavu ceļam, bet mums būs to aizbildināt, visu labu par to runāt un visas lietas par labu griezt.

Devītais bauslis

Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka ar viltu pēc sava tuvāka mantas vai nama netvarstām, nedz ar taisnības iemesliem pēc tā tiecamies, bet tam labprāt palīdzam, ka viņš to var paturēt.

Desmitais bauslis

Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

Kas tas ir?

Mums būs Dievu bīties un mīlēt, ka savam tuvākam ne sievu, ne saimi, ne lopus neatraujam, neatviļam, nedz novēršam, bet par to gādājam, lai tie paliek un dara, kas tiem pienākas.

Ko Dievs saka par visiem šiem baušļiem?

Viņš saka tā: Es, tavs Kungs un Dievs, esmu dedzīgs Dievs, kas pie tiem, kas mani ienīst, piemeklē bērnus par tēvu grēkiem līdz trešajam un ceturtajam augumam; bet pie tiem, kas mani mīl un manus baušļus tur, es daru labu līdz tūkstošajam augumam.

Kas tas ir? Dievs biedina sodīt visus, kas šos baušļus pārkāpj; tāpēc mums

visiem būs bīties no Viņa dusmības un nebūs grēkot pret šiem baušļiem. Turpretim Viņš apsola žēlastību un visu labu tiem, kas šos baušļus tur, tāpēc mums arī būs Viņu mīlēt, uz Viņu paļauties un labprāt darīt pēc Viņa baušļiem.

II

Ticība

Tā, kā mājastēvam nākas to savai saimei vienkārši izskaidrot.

Pirmais ticības loceklis

Par radīšanu

Es ticu uz Dievu Tēvu, Visu valdītāju, debess un zemes Radītāju.

Kas tas ir?

Es ticu, ka Dievs mani radījis ar visām radītām lietām, man devis miesu un dvēseli, acis, ausis un visus locekļus, saprašanu un visus prātus un vēl uztur — turklāt drēbes un kurpes, ēdienu un dzērienu, sētu un māju, sievu un bērnus, laukus, lopus un visādu mantu — ar visu, kas šai miesai un dzīvībai vajadzīgs, bagātīgi un ik dienas mani apgādā, no visām briesmām pasargā un no visa ļauna glābj un glabā; un visu to Viņš dara aiz tīras tēvišķas, dievišķas laipnības un žēlastības, lai gan neesmu to pelnījis un neesmu tā cienīgs. Par visu to man būs Viņam pateikties, Viņu slavēt, Viņam kalpot un paklausīgam būt. Tas ir tiešām tiesa.

Otrais ticības loceklis

Par pestīšanu

Es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis ellē, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies

pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvus un mirušus.

Kas tas ir?

Es ticu, ka Jēzus Kristus, patiess Dievs, no Tēva mūžībā dzimis, un arī patiess cilvēks, no jaunavas Marijas piedzimis, ir mans Kungs, kas mani, pazudušu un pazudinātu cilvēku, atpestījis un atpircis no visiem grēkiem, no nāves un no velna varas, ne ar zeltu, ne ar sudrabu, bet ar savām svētajām, dārgajām asinīm un ar savu nepelnīto ciešanu un miršanu, lai es Viņam piederu, Viņa valstībā ar Viņu dzīvoju un Viņam kalpoju mūžīgā taisnībā, nenoziedzībā un svētlaimē, kā arī Viņš pats, augšāmcēlies no nāves, dzīvo un valda mūžīgi. Tas ir tiešām tiesa.

Trešais ticības loceklis

Par svētīšanu

Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu draudzi, svēto biedrību, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgu dzīvošanu. Āmen.

Kas tas ir?

Es ticu, ka es ar savu paša spēku un prātu nevaru uz Jēzu Kristu, savu Kungu, ticēt, nedz pie Viņa tikt, bet Svētais Gars ar evaņģēliju mani aicinājis, ar savām dāvanām apgaismojis, īstenā ticībā svētījis un uzturējis, tāpat kā Viņš visu kristīgo draudzi virs zemes aicina, pulcina, apgaismo, svētī un pie Jēzus Kristus uztur īstenā vienīgā ticībā. Šinī kristīgajā draudzē Viņš man un visiem ticīgiem ik dienas bagātīgi piedod visus grēkus un pastarā tiesā uzmodinās mani un visus mirušos, un dos man ar visiem ticīgiem Kristū mūžīgu dzīvošanu. Tas ir tiešām tiesa.

III

Svētā lūgšana

Tā, kā mājastēvam nākas to savai saimei vienkārši izskaidrot.

Uzrunas vārdi

Mūsu Tēvs debesīs!

Kas tas ir?

Dievs grib mūs ar to drošināt, lai ticam, ka Viņš ir mūsu īstenais tēvs un mēs Viņa īstenie bērni, lai priecīgi un ar stipru cerību Viņu lūdzam, kā mīļi bērni lūdz savu mīļo tēvu.

Pirmā lūgšana

Svētīts lai top Tavs vārds.

Kas tas ir?

Dieva vārds gan pats no sevis ir svēts, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai tas arī mums būtu svēts.

Kā tas notiek?

Kad Dieva vārdus patiesi un skaidri māca, un mēs arī, kā Dieva bērni, svēti pēc tiem dzīvojam. To palīdzi mums, mīļais debesu Tēvs! Bet kas citādi māca un dzīvo, nekā Dieva vārdi māca, tas Dieva vārdu netur svētu mūsu vidū; no tā pasargi mūs, debesu Tēvs!

Otrā lūgšana

Lai nāk Tava valstība.

Kas tas ir?

Dieva valstība nāk gan bez mūsu lūgšanas, pati no sevis; bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai tā nāk arī pie mums.

Kā tas notiek?

Kad debesu Tēvs mums dod savu Svēto Garu, ka Viņa svētajiem vārdiem ar Viņa žēlastību ticam un dievišķi dzīvojam še laicīgi un tur mūžīgi.

Trešā lūgšana

Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.

Kas tas ir?

Dieva labais un žēlīgais prāts notiek gan bez mūsu lūgšanas, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai tas notiek arī pie mums.

Kā tas notiek?

Kad Dievs visu ļaunu padomu un prātu lauž un nedod vaļas tiem, kas mums Dieva vārdu neļauj turēt svētu, nedz Viņa valstībai nākt, — proti, velnam, pasaulei un mūsu miesas prātam; bet kad Dievs mūs stiprina un uztur nešaubīgus savos vārdos un ticībā līdz pat mūsu galam. Tas ir Viņa žēlīgais un labais prāts.

Ceturtā lūgšana

Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.

Kas tas ir?

Dievs dod gan dienišķo maizi bez mūsu lūgšanas, arī visiem ļauniem cilvēkiem; bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai Viņš mums to māca atzīt un ar pateicību saņemt mūsu dienišķo maizi.

Kas tad ir dienišķā maize?

Viss, kas nepieciešams miesas uzturam un vajadzībām, proti: ēdiens, dzēriens, drēbes, kurpes, māja, sēta, lauki, lopi, nauda, manta, labs laulāts draugs, labi bērni, laba saime, labi un uzticīgi kungi, laba valdība, labs gaiss, miers, veselība, kārtīga dzīve, gods, labi draugi, uzticami kaimiņi un tā joprojām.

Piektā lūgšana

Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.

Kas tas ir?

Mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai debesu Tēvs neuzlūko mūsu grēkus un to dēļ neliedz mums piedošanu, jo mēs neesam cienīgi saņemt, ko lūdzamies, nedz esam to pelnījuši, bet lai Viņš no žēlastības visu to dod; jo mēs ik dienas daudz grēkojam un sodu vien pelnām. Tad arī mēs no sirds gribam piedot un labu darīt tiem, kas pret mums apgrēkojas.

Sestā lūgšana

Un neieved mūs kārdināšanā.

Kas tas ir?

Dievs gan nevienu nekārdina, bet mēs lūdzam šinī lūgšanā, lai Dievs mūs sargā un uztur, ka velns, pasaule un mūsu miesa mūs nepieviļ, nedz ieved neticībā, izmisumā vai citā lielā kaunā un grēkā, un, kaut arī tie mums uzmācas, mēs tomēr beidzot uzvaram un virsroku paturam.

Septītā lūgšana

Bet atpestī mūs no ļauna.

Kas tas ir?

Mēs lūdzam šinī lūgšanā, visu kopā saņemot, lai debesu Tēvs mūs atpestī no visāda ļaunuma, kas skar miesu un dvēseli, mantu un godu, un beidzot, kad mūsu stundiņa nāk, mums dod svētīgu galu un no šīs bēdu pasaules mūs žēlīgi ņem pie sevis debesīs.

Galavārdi Jo Tev pieder valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.

Kas tas ir: Āmen?

Mums būs droši ticēt, ka tāda lūgšana patīk debesu Tēvam un Viņš to paklausa, jo Viņš pats mums pavēlējis tā lūgt un solījis mūs paklausīt. Āmen, āmen — tas ir: patiesi, patiesi, tam būs tā notikt.

IV

Svētā kristība

Tā, kā mājastēvam nākas to savai saimei vienkārši izskaidrot.

Kas ir kristība?

Kristība nav tikai ūdens vien, bet tāds ūdens, kas Dieva pavēlē pamatots un ar Dieva vārdiem savienots.

Kuri ir šie Dieva vārdi?

Tie, kurus saka mūsu Kungs Jēzus Kristus Mateja evaņģēlija nobei­gumā: "Tāpēc eita pa visu pasauli un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā." (Mt. 28,19)

Ko dod vai ko līdz kristība?

Tā dara, ka grēki top piedoti, tā pestī no nāves un velna un dāvā mūžīgo svētlaimi visiem tiem, kas tic, ko Dieva apsolījuma vārdi saka.

Kuri ir šie Dieva apsolījuma vārdi?

Mūsu Kungs Jēzus Kristus saka: "Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tas tiks pazudināts." (Mk. 16,16)

Kā ūdens var darīt tādas lielas lietas?

Ūdens to gan nedara, bet Dieva vārdi, kas pie ūdens klāt, un ticība, kas saistās ar tādiem Dieva vārdiem ūdenī. Jo bez Dieva vārdiem ūdens ir tikai ūdens vien, un nav nekāda kristība, bet ar Dieva vārdiem tas ir kristība, proti: žēlastības pilns dzīvības ūdens un mazgāšana atdzimšanai Svētajā Garā, kā apustulis Pāvils saka:

"Viņš mūs izglāba nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darīju­ši, bet pēc savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjauno­šanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai. Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki. Šis vārds ir patiess." (Tit. 3,5-8)

Ko nozīmē tāda ūdens kristība?

Tā nozīmē, ka vecajam cilvēkam mūsos ik dienas ar grēku nožēlu jātop noslīcinātam un jāmirst ar visiem grēkiem un ļaunajām kārībām un atkal ik dienas jāceļas un jāatdzimst jaunam cilvēkam, kas taisnībā un šķīstībā Dieva priekšā dzīvo mūžīgi.

Kur tas rakstīts?

Svētais Pāvils saka:

"Jo mēs līdz ar Viņu (Kristu) kristība esam aprakti nāvē, lai tāpat kā Kristus, sava Tēva godības spēkā uzcelts no miroņiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē." (Rom. 6,4)

V

Mācības gabals par atslēgu varu

Tā, kā mājastēvam nākas to savai saimei vienkārši izskaidrot.

Kas ir atslēgu vara?

Atslēgu vara ir sevišķa Baznīcas vara, ko Kristus ir devis savai Baznīcai virs zemes nožēlojošo grēcinieku grēku piedošanai un nenožēlojošo grēku paturēšanai tik ilgi, kamēr viņi tos nožēlo.

Kur tas ir rakstīts?

Tā raksta svētais evaņģēlists Jānis: Tas Kungs Jēzus dvesa uz saviem mācekļiem un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu! Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks." (Jņ. 20,22-23)

Kādu ticību tev iedveš šie vārdi?

Es ticu tam, ka Kristus aicinātie kalpotāji pēc šīs dievišķās pavēles izpilda savus pienākumus, it īpaši kad viņi neatgriezušos grēciniekus izslēdz no kristīgās draudzes, bet tiem, kas savus grēkus nožēlo un grib laboties, tos atlaiž, ka tas ir stiprs un patiess arī debesīs, it kā tā būtu rīkojies pats mūsu mīļais Kungs Kristus.

Mācības gabals par bikti

Kas ir bikts?

Biktī ir divas daļas: pirmā ir, ka mēs izsūdzam grēkus, un otra ir, ka mēs saņemam no biktstēva grēku atlaišanu jeb piedošanu it kā no paša Dieva un ka mēs neapšaubām, bet ticam droši, ka mūsu grēki ir ar šo atlaišanu piedoti arī Dieva priekšā debesīs.

Kādi grēki ir jāizsūdz pie bikts?

Mums Dieva priekšā jāatzīst sevi par vainīgiem visos grēkos, arī tajos, ko mēs neapzināmies, — kā to darām lūgšanā Mūsu Tēvs, bet biktstēvam mums ir jāizsūdz tikai tie grēki, kurus mēs zinām un sirdī saprotam.

Kas tie ir?

Pārdomā pēc desmit baušļiem savu stāju, vienalga, vai esi tēvs, māte, dēls, meita, saimnieks, saimniece vai kalps. Vai neesi bijis viltīgs, neuzticīgs, slinks, vai neesi apvainojis kādu ar vārdiem vai darbiem, vai neesi zadzis, atstājis kaut ko novārtā, bijis paviršs, vai neesi nodarījis kādam ļaunu.

Īsa pamācība par privātās bikts lietošanu

Kad tev vajadzīga grēku piedošana, tad ej pie sava mācītāja un uzrunā viņu sekojoši: "Cienīgais mācītāj, es lūdzu jūs uzklausīt manu grēksūdzi un pasludināt man Dieva vietā grēku piedošanu." Saki tad viņam, kas tavu sirdi nospiež.

Klausies uzmanīgi, kā viņš tevi pamāca un iepriecina ar Dieva Vārdu, kā arī pēc tam Dieva vietā pasludina tev grēku piedošanu ar sekojošiem vārdiem:

Lai tev notiek, kā tu tici. Mūsu Kunga Jēzus Kristus vietā un pēc Viņa pavēles es piedodu tev tavus grēkus Tēva, Dēla un Svēta Garā vārdā. Āmen. Ej ar mieru!

VI

Svētais Vakarēdiens

Tā, kā mājastēvam nākas to savai saimei vienkārši izskaidrot.

Kas ir Svētais Vakarēdiens?

Tā ir mūsu Kunga Jēzus Kristus patiesā miesa un asinis, ko mums, kristīgiem cilvēkiem, ar maizi un vīnu ēst un dzert. Pats Kristus to ir iestādījis.

Kur tas rakstīts?

Tā raksta svētie evaņģēlisti Matejs, Marks, Lūka un svētais Pāvils: Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: "Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to dariet, mani pieminēdami."

Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc vakarēdiena, pateicās un tiem to deva, sacīdams: "Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem top izlietas par grēku piedošanu; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami." (Mt. 26,26-28; Mk. 14,22-24; Lk. 22,19-20; 1. Kor. 11,23-25)

Kā palīdz tāda ēšana un dzeršana?

To rāda mums šie vārdi: "par jums dota" un "izlietas grēku piedošanai", proti, ka mums Svētajā Vakarēdienā ar tādiem vārdiem tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime; jo, kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime.

Kā ēšana un dzeršana var darīt tādas lielas lietas?

Ēšana un dzeršana to gan nedara, bet vārdi, kas še minēti: "par jums dota" un "izlietas grēku piedošanai". Šie vārdi līdz ar ēšanu un dzeršanu Svētajā Vakarēdienā ir pats galvenais, un, kas šiem vārdiem tic, tas iegūst, ko tie saka un ko tie sola, proti: grēku piedošanu.

Ka cienīgi bauda tādu Vakarēdienu?

Gavēšana un ārīga sagatavošanās gan ir jauka paraža, bet īsti cienīgs un labi sataisījies ir tas, kas tic šiem vārdiem: "par jums dota" un "izlietas grēku piedošanai". Turpretī, kas šiem vārdiem netic vai šaubās, tas ir necienīgs un nav labi sataisījies, jo vārdi "par jums" prasa tikai ticīgas sirdis.

pIELIKUMI

I

LŪGŠANAS

Mājastēvam pienākas savai saimei mācīt lūgties kā no rīta, tā arī vakarā.

Rīta lūgšana

Kad no rīta uzcēlies, svētī sevi tā: Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.

Tad vai nu uz ceļiem, vai arī kājās stāvot noskaiti ticības apliecību un Svēto lūgšanu. Pēc tam vari vēl skaitīt sekojošu lūgšanu:

Es Tev pateicos, debesu Tēvs, caur Jēzu Kristu, Tavu mīļo Dēlu, ka Tu mani šinī naktī esi pasargājis no nelaimes un visām briesmām, un lūdzu Tevi — pasargā mani šodien no grēkiem un no visa ļauna, lai visa mana dzīve un darbs būtu Tev pa prātam. Tavās rokās es lieku visu sevi, savu miesu un dvēseli. Tavs svētais eņģelis lai stāv man klāt, lai ļaunajam ienaidniekam nebūtu varas pār mani. Āmen.

Tad vari vēl dziedāt garīgu dziesmu un atspirdzināt savu dvēseli tā, kā tu to par labu uzskati. Pēc tam vari ar priecīgu prātu sākt savu darbu.

Vakara lūgšana

Kad vakarā ej uz dusu, tad svētī sevi tā: Tēva, Dēla un Svētā Garā vārdā. Āmen.

Tad skaiti vai nu uz ceļiem, vai kājās stāvot ticības apliecību un Svēto lūgšanu. Pie tam vari skaitīt vēl sekojošu lūgšanu:

£s Tev pateicos, debesu Tēvs, caur Jēzu Kristu, Tavu mīļo Dēlu, ka Tu mani šodien esi žēlīgi pasargājis, un lūdzu Tevi — piedod man

visus manus grēkus, kur vien esmu noziedzies, un pasargā mani žēlīgi šinī naktī. Tavās rokās es lieku visu sevi, savu miesu un dvēseli. Tavs svētais eņģelis lai stāv man klāt, lai ļaunajam ienaidniekam nebūtu varas pār mani. Āmen.

Tad steidzies uz dusu ar priecīgu prātu.

Galda lūgšanas

Kā mājastēvam nākas mācīt savai saimei galda lūgšanas.

Lūgšana pirms ēšanas

Bērniem un pārējai saimei pienākas sapulcēties godbijīgi pie galda, sakrustot rokas un skaitīt:

Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dodi viņu barību savā laikā; Tu atver savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu. (Ps. 145,15-16)

Pēc tam skaiti Svēto lūgšanu un saki:

Kungs Dievs, debesu Tēvs, svētī mūs un šīs Tavas dāvanas, ko Tu laipnu prātu mums esi devis caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Āmen.

Pateicība pēc ēšanas

Tāpat viņiem nākas sakrustot savas rokas un godbijīgi sacīt:

Teiciet to Kungu, jo Viņš ir laipnīgs; jā, tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Viņš dod barību lopiem, jaunajiem kraukļiem, kad tie brēc. Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību. (Ps. 136,1; 147,9.11)

Skaiti tad Svēto lūgšanu un saki:

Mēs pateicamies Tev, Kungs Dievs, debesu Tēvs, caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu, par visām Tavām dāvanām. Tu dzīvo un valdi mūžīgi. Āmen.

II

Mājastāfele

Bībeles panti lasīšanai un turēšanai katram pēc viņa aicinājuma un amata.

Draudzes vadītājiem, ganiem un sludinātājiem

Ap.d. 20,28: Tāpēc sargait paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par sargiem ganīt Dieva draudzi, ko viņš pats ar savām asinīm ieguvis par īpašumu.

1. Tim. 3,2-6: Bīskapam pienākas būt nepeļamam, vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā; ne dzērājam, ne kauslim, bet lēnīgam, ne ķildīgam, ne mantkārīgam; tādam, kas labi valda savu namu, kas bērnus tur paklausībā un pilnā godbijībā (bet, ja kas neprot valdīt savu paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi?); ne nule kristītam, lai viņš neuzpūstos un neiekristu velna tiesā.

Tit. 1,9: Viņam jārūpējas par sludināšanu, kas atbilst mācībai, lai viņš būtu spējīgs paskubināt veselīgajā mācībā un atspēkot tos, kas runā pretim.

Kādi pienākumi kristiešiem ir pret saviem mācītājiem un dvēseles apkopējiem?

Lk. 10,7: Tanī pašā namā palieciet un ēdiet un dzeriet to, kas tiem pie rokas, jo strādnieks ir savas algas cienīgs; bet neejiet no vienas mājas uz otru.

1. Kor. 9,14: Tāpat arī tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija.

Gal. 6,6-7: Bet tas, kas mācās, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca. Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.

1. Tim. 5,17-18: Presbiteri, kas ir labi priekšnieki, lai būtu divkārša goda cienīgi, visvairāk tie, kas darbojas sludināšanā un mācībā. Proti, Raksti saka: "Vērsim, kas klonā min labību, tev nebūs aizsiet purnu," un: "Strādnieks ir savas algas cienīgs."

1. Tes. 5,12-13: Mēs lūdzam jūs, brāļi, atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca. Turiet viņus mīļus un augstā cieņā viņu darba dēļ! Savā starpā turiet mieru.

Ebr. 13,17: Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.

Par laicīgo varu

Rom. 13,1-2.4: Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu.

Pilsoņiem

Mt. 22,21: Tie sacīja: "Ķeizara." Tad viņš tiem teica: "Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder."

Rom. 13, 5-7: Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas nodevas, muitu, kam nākas muita, bijību, kam nākas bijība, cieņu, kam nākas cieņa.

1. Tim. 2,1-3: Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā.

Tit. 3,1: Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu.

1. Pēt. 2,13-14: Esiet paklausīgi ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai tā Kunga dēļ, ir valdniekam, kas ir pār visiem, ir pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu.

Vīriem

1. Pēt. 3,7: Tāpat, vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievieti kā ar vājāko radījumu, godājiet viņas kā tādas, kas ir arī žēlastībā dotās dzīvības līdzmantinieces, lai jūsu lūgšanas netaptu traucētas.

Kol. 3,19: Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām.

Sievām

1. Pēt. 3,1.6: Tāpat, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti [..] kā Sara bija paklausīga Ābrahāmam, saukdama viņu par kungu; par viņas meitām jūs esat kļuvušas, kad jūs darāt labu un nebīstaties ne no kādiem draudiem.

Vecākiem

Ef. 6,4: Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos būt paklausīgiem tam Kungam.

Bērniem

Ef. 6,1-3: Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. "Godā savu tēvu un māti" — tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu, proti: "Lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes."

Jauniešiem

1. Pēt. 5,5-6: Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi savstarpējā satiksmē apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā.

Darbiniekiem

Ef. 6,5-8: Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi. Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara tam Kungam un ne cilvēkiem. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais.

Darba devējiem

Ef. 6,9: Un jūs, kungi, darait to pašu viņiem; atmetiet draudus, zinādami, ka Kungs debesīs ir tiklab viņu Kungs kā jūsējais un ka tas neuzlūko cilvēka ārieni.

Atraitnēm

1. Tim. 5,5-6: Bet īsta atraitne, viena pati palikusi, ir likusi savas cerības uz Dievu un pastāv lūgšanās un pielūgšanās nakti un dienu; bet, kas dzīvo izlaidīgu dzīvi, tā, dzīva būdama, ir mirusi.

Visiem kopīgi

Rom. 13,9-10: Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot, un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. Mīlestība tuvākajam ļauna nedara: tātad bauslības piepildījums ir — mīlestība.

1. Tim. 2,1: Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem.

Lai katrs mācās rūpīgi. Un visam namam klāsies svētīgi.

III

Kristīgi jautājumi ar atbildēm,

ko doktors Mārtiņš Luters ir rakstījis tiem, kuri gatavojas piedalīties Svētajā Vakarēdienā.

Pēc grēksūdzes un pamācībām par Desmit baušļiem, Ticības apliecības, "Mūsu Tēvs" lūgšanas, Kristības un Svētā Vakarēdiena saņemšanas biktstēvs vai arī tu pats sev vari jautāt:

1. Vai tu tici, ka esi grēcinieks? — Ticu, ka esmu grēcinieks.

2. Kā tu to zini? — Zinu to no desmit baušļiem, kurus neesmu pildījis.

3. Vai esi nobēdājies savu grēku dēļ? — Esmu nobēdājies, tādēļ, ka esmu grēkojis pret Dievu.

4. Ko tu esi pelnījis Dieva priekšā savu grēku dēļ? — Esmu pelnījis Viņa dusmas un nežēlību, laicīgo nāvi un mūžīgo pazudināšanu.

5. Vai tomēr vēlies tapt glābts? — Es vēlos.

6. Uz ko tad tu ceri? — Uz manu Kungu Jēzu Kristu.

7. Kas ir Kristus? — Viņš ir Dieva Dēls, patiess Dievs un patiess cilvēks.

8. Ko tad Kristus ir darījis tevis dēļ? — Viņš ir miris manis dēļ un izlējis pie krusta savas asinis manu grēku piedošanai.

9. Kā tu to zini? — No evaņģēlija vārda un no Svētā Vakarēdiena iestādīšanas vārdiem.

10. Kādi ir Svētā Vakarēdiena iestādīšanas vārdi? — Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: "Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums tiek dota; to

dariet, mani pieminēdami." Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc Vakarēdiena, pateicās un tiem to deva, sacīdams: "Ņemiet un dzeriet visi no tā; šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas grēku piedošanai; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami."

11. Vai tu tici, ka šinī sakramentā tev tiek dota Kristus patiesa miesa un patiesas asinis? — Es ticu.

12. Kas tev liek tam ticēt? — Kristus vārdi: "Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa. Ņemiet un dzeriet visi, tās ir manas asinis."

13. Ko mēs darām, kad baudām Vakarēdienu? — Mēs pasludinām Kristus nāvi un atminamies Viņa vārdus: "To dariet, cikkārt jūs to dzerat, mani pieminēdami."

14. Kādēļ mums nākas atcerēties un pasludināt Kristus nāvi? — Tādēļ, lai mēs mācītos ticēt, ka neviena radīta būtne nav varējusi salīdzināt mūsu grēkus kā vienīgi mūsu Kungs Kristus, patiess

jvs un Cilvēks, un lai mēs mācītos turēt mūsu grēkus par smagiem un bīstamiem, bet Viņa žēlastību par vēl lielāku.

15. Kas ierosināja Kristu salīdzināt tavus grēkus? — To darīja Viņa lielā mīlestība pret savu Tēvu, tāpat arī pret mani un citiem grēciniekiem, kā ir rakstīts: "Kristus ir mani mīlējis un nodevies par mani." (Gal. 2,20)

16. Kas tevi mudina bieži piedalīties Vakarēdienā? — Uz to mani mudina Kristus vēlēšanās un solījums, kā arī manis paša grēku bailes.

17. Kas ir jādara tādam cilvēkam, kurš nejūt nedz bailes, nedz izsalkumu, nedz slāpes pēc sakramenta? — Pārbaudi sevi, vai esi miesa un asinis un tici Dieva Vārdam, kas apliecina: "Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs." (Rom. 7,18) Pie tam tu ievēro, ka esi pasaulē, par ko Dieva Vārds apliecina: "Jo viss, kas ir pasaulē, — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules." (1. Jņ. 2,16) Tavā tuvumā noteikti ir arī ļaunais velns, kas ar saviem

meliem un ļaunumu tevi vienmēr kārdina, kā to Bībele saka: "Esiet skaidrā prātā, esiet modri! Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. Tam turieties pretī stipri ticībā, zinādami, ka tās pašas ciešanas ir uzliktas jūsu brāļiem pasaulē." (1. Pēt. 5,8-9)

* * *

Pārbaudītais Kunga kalps — doktors Mārtiņš Luters saka: "Ja tu tikai redzētu, cik zobenu, šķēpu un bultu tiek uz tevi vērstas katru acumirkli, tad tu līksmotos, ka tiec pie sakramenta tik bieži cik iespējams."