Tam Kungam to vajag!
Pirms divtūkstoš gadiem šodien Jēzus triunfiāli iejāja Jeruzālemē. Mācekļi bija varen priecīgi. Nu tad beidzot sāksies īstā valdīšana...Bet viņi savā cilvēcīgakjā jūsmībā, egoismā priecājas, ka var būt tieši šī varenā Varoņa tuvākie.
Bet Jēzus nejāja uz balta zirga, kā tas bija ierasts tajos laikos dižam valdienkam, bet uz ēzelīša, kas ir bija katram darba cilvēkam.
Jēzus ieraugot Jeruzālemi raud. Nevis prieka asasras, kā cilvēcīgi vajadzētu būt, jo ļaudis beidzot ir atdevuši Viņam pienākošos godu saukdami:
“Slavēts, kas nāk, mūsu Ķēniņš, Tā Kunga Vārdā! Debesīs nu ir miers un slava augstībā.” un kājot dēbes uz ceļa....
Jocīgi Jēzus raud par pilsētā tiem, kuri nav atdzinuši žēlastības laiku. Tas tiešām ir Dievam tikai iespējams. Jo padomāsim, kas notiek, kad kāds neatdzīst vai runā pretī tam, ko mēs sakām vai neredz, tas kas mēs patiesībā esam? Mēs visbiežāk sadusmojamies! Izgāžam savus pārmetumus uz otru, sodam otru. Bet Jēzus raud. Mēs, cilvēki arī raudam, bet pārsvarā tas ir par sevi, ka man sāp, dēļ sevis ... bet ne par citiem, un kur nu vēl domājot par viņu labumu?
Farizeji un rakstu mācītāji bija nobijušies un drošvien jutās apdraudēti, tāpēc ar ātri uzsāka viltus liecinieku vākšanu pret Jēzu.
Tas viss notika toreiz tur.
Bet šodien. Kā ir ar tevi/ mani? Vai mēs paši neuzņemam Kristu ar varen lielu jūsmību, kad apzinamies Viņa varenību, majestātikumu? Bet mēs zinām vēsturiskā notikuma turpinājumu. Līdz ko rodas kādas grūtības, cilvēki bēg un cenšas no tām izvairīties. Bet Kristus, Viņš visu zinādams dodas visiem notikumiem pretī, neapsaugdams mācekļus, kas šķiet liekulīgi, nepatiesi slavina Viņu... jo nākamās dienās viņi pametīs šo savu “Varoni”. Viņš bija pilnīgs mūsu dēļ.
Tam Kungam to vajadzēja darīt mūsu dēļ un Viņš to paveica, nevainojami, ka mēs varētu būt nevainojami un glābti.
Asaras sarieša acīs aptverot, ka Kāds dēļ manis nožēlojamā grēcinieka, ko tādu paveica. Un atkal mēs pamanām cilvēcīgo egoismu, ka mums būs labi, tikai atdzīstot savu egoismu,kas ir grēka sakne un saucot uz Dievu: “ Dievs, esi man nabaga grēciniekam žēlīgs!” Kristus neraud par mums, bet piešķir mums bez žēlsatības pestīšanu no kā rodas ticība,kas glābj mūs.
Dēļ mums Tam Kungam to vajag!!!
“Paldies Jēzu Kristu, ka Tev to vajadzēja dēļ mums, lai mēs varētu būt pestīti un caur Kristu pilnīgi!”
Svētītu kluso nedēļu!
