Abpusēja mīlestība starp vīrieti un sievieti ir kkas ļoti skaists!
Un vai Dievs šo skaisto būtu radījis ārpus Paradīzes?
prāts
prāts ir baigā lieta cilvēkā.
ar ko gan pildās mūs prāts? tas ir atkarīgs, kas ir mūsu skatu, domu virziens...
ar prātu var daudz ko izdomāt.
1. doma, kas nāk no iekšienes, ko rada prāts.
2. tad prātā var ienākt kas no ārienes.
No rīta pamostoties, par ko iedomājamies pirmo? dienas gaitās, kur un kādas domas ienāk prātā? vakarā ejot gulēt, ko pēdējo domā mūsu prāts? vai pēc tām domām būs mierīgs nakts miers? vislabākais nakts miers ir tad, ja cilvēks iemieg sarunā ar Dievu. Jo kurš gan vēl var spēj dot lielāku mieru kā Dievs?
Ziņas no baznīcas sola
- Cilvēki kristīgo mācību un Dievu uztver kā kaut ko mistisku, apgarotu brīnumu... Jā, tas ir brīnums, - bet tas notiek mūsu vidū un ar mums. - bet notiek ikdienā! - bet mums tas arī var nepatikt! ...
- Dievs dod mums sapratni! Mēs tikai varam lūgt pēc tās par sevi un arī citiem!
- Vai tas vispār ir iespējams? Dievu godināt no sirds & nīsts cilvēku no sirds? Kurš no šiem abiem nav īsts?
- Ja pirmā vietā ir Dievs! Vai tad Dievs neliek likt visu/visus citus pirmā vietā?
- Kāda jēga dzirdēt par citiem, cik tie slikti? Baznīca ir vieta, kur es nāku pie Dieva un Viņa Vārda nevis uzzināt jaunākās dzeltenās preses notikumus!
Jāmācās no putniem
Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi? Mt.6:26
Virspusēji skatoties uz šo līdzību, varētu teikt, nu tad kāpēc kristieši nav bagāti? Kur tad ir tas Dievs, kurš visu iedod?
Paskatoties dziļāk šai līdzībā: kuram putnam Dievs iedod tur pat ligzdā barību?
Ka putns var slinki gulēt ligzdā? Putniņam barība ir jāsameklē. Ja putniņš nelidos un nemeklēs graudus, ogas, tārpiņus vai kādu citu barību, visticamāk viņš nomirs badā.
Bet nav jau tā, ka putniņi visu laiku tikai un vienīgi meklē barību. Ja viņi to darītu, tad viņiem vajadzētu šķūņus un vai atliktu laika skaistām dziesmām? Sameklē, paēd un pabaro mazos putnēnus, ja tādi ir. Pārējā laikā putni dzied skaistas dziesmas... Tā labi un gudri Dievs to ir iekārtojis! Ne priekš sliņķiem un dīkdieņiem.
Ikdienā: Vai tāpat nav cilvēkam? Dievs visu ir izdarījis, lai cilvēku pabarotu? Bet ko dara cilvēks? Vai nu nestrādā nemaz – dzīvo uz cita rēķina, gaidot no citiem. Vai tieši otrādi strādā tik daudz, jo daudz mantas (un mūsdienās jau ērtības) cilvēkam ir kļuvusi svarīgāka par visu un visiem.
Un garīgā skatījumā: vai Dievs arī nav devis cilvēkam pestīšanu (glābšanu)? Cilvēkam tikai jābūt nomodā par Dieva Vārdu (tas
jālasa).... - pretējā gadījumā cilvēks garīgi nomirst un netiek glābts. Jo tik viegli pierast pie pasaulīguma... lai Dievs pasarga!
Virspusēji skatoties uz šo līdzību, varētu teikt, nu tad kāpēc kristieši nav bagāti? Kur tad ir tas Dievs, kurš visu iedod?
Paskatoties dziļāk šai līdzībā: kuram putnam Dievs iedod tur pat ligzdā barību?
Ka putns var slinki gulēt ligzdā? Putniņam barība ir jāsameklē. Ja putniņš nelidos un nemeklēs graudus, ogas, tārpiņus vai kādu citu barību, visticamāk viņš nomirs badā.Bet nav jau tā, ka putniņi visu laiku tikai un vienīgi meklē barību. Ja viņi to darītu, tad viņiem vajadzētu šķūņus un vai atliktu laika skaistām dziesmām? Sameklē, paēd un pabaro mazos putnēnus, ja tādi ir. Pārējā laikā putni dzied skaistas dziesmas... Tā labi un gudri Dievs to ir iekārtojis! Ne priekš sliņķiem un dīkdieņiem.
Ikdienā: Vai tāpat nav cilvēkam? Dievs visu ir izdarījis, lai cilvēku pabarotu? Bet ko dara cilvēks? Vai nu nestrādā nemaz – dzīvo uz cita rēķina, gaidot no citiem. Vai tieši otrādi strādā tik daudz, jo daudz mantas (un mūsdienās jau ērtības) cilvēkam ir kļuvusi svarīgāka par visu un visiem.
Un garīgā skatījumā: vai Dievs arī nav devis cilvēkam pestīšanu (glābšanu)? Cilvēkam tikai jābūt nomodā par Dieva Vārdu (tas
jālasa).... - pretējā gadījumā cilvēks garīgi nomirst un netiek glābts. Jo tik viegli pierast pie pasaulīguma... lai Dievs pasarga!
Vijolnieks uz jumta
"Fiddler on the roof"
Filma, kur parādīta ebreju dzīve. Gan pareizās, ban nepareizās lietas.
Filma, kur parādīta ebreju dzīve. Gan pareizās, ban nepareizās lietas.
Sala 2006
Laba filma.
Sakarīgākā filma, ko pēdējā laikā esmu redzējusi un iesaku noskatīties. Vieglāk skatāma, ja mazliet zina pareizticīgo ticību.
Galvenais varonis izdzīvo vairāk ticību nevis ārēju Dievkalpošanu. Filmā ir humoriņš, kā arī nopietnas piedošanas un ticības ainas.
Sakarīgākā filma, ko pēdējā laikā esmu redzējusi un iesaku noskatīties. Vieglāk skatāma, ja mazliet zina pareizticīgo ticību.
Galvenais varonis izdzīvo vairāk ticību nevis ārēju Dievkalpošanu. Filmā ir humoriņš, kā arī nopietnas piedošanas un ticības ainas.
Neredzamās lietas
Lieldienu laika notikumi:
Jēzus iejāšana uz ēzeļmātes kumeļa Jeruzalemē - Palmu svētdiena,
Sv. Vakarēdiena iestādīšanas diena – ceturtdiena,
Jēzus nāve pie krusta – Lielā piektdiena.
Varbūt ļoti sievišķīgs piemērs iesākumā: sieviete var tikai viena dzemdēt bērnu, citi viņai var būt tikai līdzās - arī Jēzus Kristus zināja, ka uzdevums(saņemt sodu par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu) bija jāpaveic Viņam vienam. Jēzus Kristus ciešanām, mocībām blakus, dažbrīd iztālēm, dažbrīd tuvāk, līdzi dzīvoja Viņa māte Marija un mācekļi – kaut ar nobēdājušies un nobijušies, izklīduši un aiz slēgtām durvīm paslēpušies. Pēteris Jēzu Kristu centās atrunāt nedēļu iepriekš, nedoties uz Jeruzalemi(Mat.16:23). Un arī Eļļas kalnā, kad Jēzus apcietināji vaicāja pēc Viņa, Viņš teica: "Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja jūs Mani meklējat, tad lai šie aiziet!"(Jņ.18:8) Jēzus Kristus uzņēmās atbildību Pats par Savu uzdevumu, ko Viņam vajadzēja izpildīt šeit virs zemes.
Neraugoties uz ciešanām un sāpēm Jēzus Kristus rūpējās par savu tuvāko – māti Mariju, kad viņu ieraudzīja, stāvot līdzās savam mīļotajam Jānim, Viņš sacīja: "Sieva, redzi, tavs dēls!" Pēc tam Viņš saka māceklim: "Redzi, tava māte!" No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.(Jņ19:26-27)
Šķiet daži ticīgie uzlūko vairāk Jēzus ciešanas, briesmīgo nāvi, pazemojumu… Tas ir ļoti cilvēcīgi – mēs taču esam cilvēki! Jā, Jēzum Kristum bija ciešanas, briesmīgs pazemojums, nepatiesas apsūdzības, sods, nāve… Kā Dāvids raksta 22 psalmā izdzīvojot savas ciešanas un pravietojot Jēzus Kristus nāvi:2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus! 3 Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru! 4 Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām. 5 Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi. 6 Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā. 7 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts. 8 Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu: 9 "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts." 10 Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts. 11 Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs. 12 Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz! 13 Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši. 14 Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva. 15 Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks. 16 Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis. 17 Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas. 18 Es varu saskaitīt visus savus kaulus, bet viņi lūkojas manī ar prieku. 19 Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus. 20 Neesi tik tālu, ak, Kungs, Tu mans spēks, steidzies palīgā! 21 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu dzīvību no suņu varas! 22 Pestī mani no lauvas rīkles, no mežonīgo vēršu ragiem!
Daudzi kristieši šajos pārdzīvojumos paliek un neredz tālāk pašu galveno, kur teikts: 23 Tad es paudīšu Tavu Vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu: 24 "Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams! 25 Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā Savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca." 26 Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas. 27 Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas To Kungu meklē, tie Viņu slavēs. Jūsu sirdis lai dzīvo mūžīgi! 28 Lai To Kungu piemin un pie Viņa atgriežas visas zemes malas, tautu tautas lai zemojas Viņa priekšā un lai Viņu pielūdz, 29 jo Tam Kungam pieder valstība, Viņš ir valdnieks pār tautām. 30 Arī tie lai zemojas Viņa priekšā, kas dus zemes klēpī, Viņu lai pielūdz visi, kas kļuvuši par pīšļiem. 31 Lai par To Kungu stāsta nākamajām paaudzēm un par Viņa taisnību, ko Viņš darījis, lai sludina radu radiem. 32 Viņi nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
Varam domāt, ka šis it kā notiek pēc tam, kad ciešanas ir mitējušās., bet tik pat labi, to var saprast,ka tas notiek ciešanu laikā pie krusta. Jēzus atdeva godu Dievam, pat piesists pie krusta un izmocīts. Jā, tas ir ticības neprāts, slavēt Dievu sāpēs un ciešanās, neprāts ticēt…
Bet Jēzus Kristus to visu redz/zina. Jēzus Krsitus nepaliek ciešanu emocijās un sevis žēlošanā… Jēzus Kristus mocīts, piesists pie krusta paliek paļāvībā, viscilvēcīgākajā ticībā, kāda ir visiem cilvēkiem pieejam no Dieva kā nepelnīta dāvana. Tā arī mums sāpēs, ciešanās un briesmās jāpaliek ticībā, „jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Eb.11:1)
Jēzus Kristus kapā dusēšana – Klusā sestdiena.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās diena – Lieldienas!
Svētītas un priecīgas Lieldienas!
Jēzus iejāšana uz ēzeļmātes kumeļa Jeruzalemē - Palmu svētdiena,
Sv. Vakarēdiena iestādīšanas diena – ceturtdiena,
Jēzus nāve pie krusta – Lielā piektdiena.
Varbūt ļoti sievišķīgs piemērs iesākumā: sieviete var tikai viena dzemdēt bērnu, citi viņai var būt tikai līdzās - arī Jēzus Kristus zināja, ka uzdevums(saņemt sodu par mūsu grēkiem, lai mūs izglābtu) bija jāpaveic Viņam vienam. Jēzus Kristus ciešanām, mocībām blakus, dažbrīd iztālēm, dažbrīd tuvāk, līdzi dzīvoja Viņa māte Marija un mācekļi – kaut ar nobēdājušies un nobijušies, izklīduši un aiz slēgtām durvīm paslēpušies. Pēteris Jēzu Kristu centās atrunāt nedēļu iepriekš, nedoties uz Jeruzalemi(Mat.16:23). Un arī Eļļas kalnā, kad Jēzus apcietināji vaicāja pēc Viņa, Viņš teica: "Es jums esmu sacījis, ka Es tas esmu; ja jūs Mani meklējat, tad lai šie aiziet!"(Jņ.18:8) Jēzus Kristus uzņēmās atbildību Pats par Savu uzdevumu, ko Viņam vajadzēja izpildīt šeit virs zemes.
Neraugoties uz ciešanām un sāpēm Jēzus Kristus rūpējās par savu tuvāko – māti Mariju, kad viņu ieraudzīja, stāvot līdzās savam mīļotajam Jānim, Viņš sacīja: "Sieva, redzi, tavs dēls!" Pēc tam Viņš saka māceklim: "Redzi, tava māte!" No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.(Jņ19:26-27)
Šķiet daži ticīgie uzlūko vairāk Jēzus ciešanas, briesmīgo nāvi, pazemojumu… Tas ir ļoti cilvēcīgi – mēs taču esam cilvēki! Jā, Jēzum Kristum bija ciešanas, briesmīgs pazemojums, nepatiesas apsūdzības, sods, nāve… Kā Dāvids raksta 22 psalmā izdzīvojot savas ciešanas un pravietojot Jēzus Kristus nāvi:2 Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus! 3 Es saucu dienā, bet Tu man neatbildi, un arī naktī, bet neatrodu mieru! 4 Un taču Tu esi svēts, Tavs goda krēsls stāv pāri Israēla slavas dziesmām. 5 Uz Tevi cerēja mūsu tēvi, viņi cerēja, un Tu viņus izglābi. 6 Tevi viņi piesauca un tapa atpestīti, uz Tevi viņi cerēja un nepalika kaunā. 7 Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiets un ļaužu nievāts. 8 Visi, kas mani redz, nievā mani, savelk lūpas un krata galvu: 9 "Lai nu viņš pārmet to Tam Kungam, lai Tas viņu izglābj, lai izrauj no bēdām, jo Tam jau uz viņu labs prāts." 10 Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts. 11 Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs. 12 Neesi tālu no manis, jo izbailes ir visapkārt, esi man tuvu, jo nav neviena, kas palīdz! 13 Nikni vērši mani apstājuši, Basanas milzu tauri mani ielenkuši. 14 Tie atpleš savu rīkli pret mani kā plēsīgs un rēcošs lauva. 15 Es esmu kā izliets ūdens, visi mani kauli ir kā salauzti, mana sirds manās miesās ir kā izkusis vasks. 16 Manas smaganas izkaltušas kā māla trauks, un mana mēle līp pie manām aukslējām, nāves pīšļos Tu mani esi guldījis. 17 Ap mani sastājušies suņi, ļaundaru bars mani ielenc, manas rokas un kājas ir caururbtas. 18 Es varu saskaitīt visus savus kaulus, bet viņi lūkojas manī ar prieku. 19 Viņi dala manas drēbes savā starpā, un par manu apģērbu viņi met kauliņus. 20 Neesi tik tālu, ak, Kungs, Tu mans spēks, steidzies palīgā! 21 Izglāb manu dvēseli no zobena, manu dzīvību no suņu varas! 22 Pestī mani no lauvas rīkles, no mežonīgo vēršu ragiem!
Daudzi kristieši šajos pārdzīvojumos paliek un neredz tālāk pašu galveno, kur teikts: 23 Tad es paudīšu Tavu Vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū es Tevi slavēšu: 24 "Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams! 25 Jo Viņš nav nicinājis un nav turējis ne par ko sērdieņu postu, nav apslēpis no tā Savu vaigu, bet ir to paklausījis, kad tas sauca." 26 Par Tevi es dziedāšu lielā draudzē, es pildīšu savus solījumus to priekšā, kas Tevi bīstas. 27 Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas To Kungu meklē, tie Viņu slavēs. Jūsu sirdis lai dzīvo mūžīgi! 28 Lai To Kungu piemin un pie Viņa atgriežas visas zemes malas, tautu tautas lai zemojas Viņa priekšā un lai Viņu pielūdz, 29 jo Tam Kungam pieder valstība, Viņš ir valdnieks pār tautām. 30 Arī tie lai zemojas Viņa priekšā, kas dus zemes klēpī, Viņu lai pielūdz visi, kas kļuvuši par pīšļiem. 31 Lai par To Kungu stāsta nākamajām paaudzēm un par Viņa taisnību, ko Viņš darījis, lai sludina radu radiem. 32 Viņi nāks un sludinās Viņa taisnību tiem ļaudīm, kas vēl dzims, ka Viņš to ir darījis.
Varam domāt, ka šis it kā notiek pēc tam, kad ciešanas ir mitējušās., bet tik pat labi, to var saprast,ka tas notiek ciešanu laikā pie krusta. Jēzus atdeva godu Dievam, pat piesists pie krusta un izmocīts. Jā, tas ir ticības neprāts, slavēt Dievu sāpēs un ciešanās, neprāts ticēt…
Bet Jēzus Kristus to visu redz/zina. Jēzus Krsitus nepaliek ciešanu emocijās un sevis žēlošanā… Jēzus Kristus mocīts, piesists pie krusta paliek paļāvībā, viscilvēcīgākajā ticībā, kāda ir visiem cilvēkiem pieejam no Dieva kā nepelnīta dāvana. Tā arī mums sāpēs, ciešanās un briesmās jāpaliek ticībā, „jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.”(Eb.11:1)
Jēzus Kristus kapā dusēšana – Klusā sestdiena.
Jēzus Kristus Augšāmcelšanās diena – Lieldienas!
Svētītas un priecīgas Lieldienas!
No silītes līdz krustam
Kādam otram radīt ciešanas ir interesanti... tas ietver grēka interesantumu! Es gan nezinu, kas tur interesants? Tas ir bēdīgi.
Vēl bēdīgi ir dzirdēt, ka otram manas domas ir muļķīgas un glupas. Prātā nāk Kristus un visi tie cilvēki, kuri Kristu noraida un pataisa par muļķi un uzskata par ļaunu. Bet Viņš neskatoties uz to nāca pasaulē. Un Viņš izvēlējās pierdot. Un mīlēja cilvēkus un dāvā visdārgāko - pestīšanu. Un nenodarīja nevienam sliktu vai nepataisīja par muļķi, kaut gan pats bija varens.
Taisni vai apbrīnojami, kā Viņš attiecas pret straujo Pēteri, neticīgo Tomu, muitnieku, un citiem un arī pat sievietēm... Viņš pat pats būdams vislielākās ciešanās pie krusta parūpējas, lai Viņa mātei Marijai nebūtu jāpaliek vienai.
Kristus pasaulē ienesa uzticību Dievam līdz galam(nāvei) un mīlestību pret tuvāko redzamā veidā no Betlēmes silītes līdz Golgatas kalnam. Mēs varam priecāties un būt bagāti, ka pazīstam un zinām Kristu, Kurš citiem var šķist ģeķība un nepierādāms! Trešā Adventa svētdiena kristīgā pasaulē teik atzīmēta kā prieka svētdienu!
Vēl bēdīgi ir dzirdēt, ka otram manas domas ir muļķīgas un glupas. Prātā nāk Kristus un visi tie cilvēki, kuri Kristu noraida un pataisa par muļķi un uzskata par ļaunu. Bet Viņš neskatoties uz to nāca pasaulē. Un Viņš izvēlējās pierdot. Un mīlēja cilvēkus un dāvā visdārgāko - pestīšanu. Un nenodarīja nevienam sliktu vai nepataisīja par muļķi, kaut gan pats bija varens.
Taisni vai apbrīnojami, kā Viņš attiecas pret straujo Pēteri, neticīgo Tomu, muitnieku, un citiem un arī pat sievietēm... Viņš pat pats būdams vislielākās ciešanās pie krusta parūpējas, lai Viņa mātei Marijai nebūtu jāpaliek vienai.
Kristus pasaulē ienesa uzticību Dievam līdz galam(nāvei) un mīlestību pret tuvāko redzamā veidā no Betlēmes silītes līdz Golgatas kalnam. Mēs varam priecāties un būt bagāti, ka pazīstam un zinām Kristu, Kurš citiem var šķist ģeķība un nepierādāms! Trešā Adventa svētdiena kristīgā pasaulē teik atzīmēta kā prieka svētdienu!
Pasaka par lilliju
Reidz dzīvoja kāds vientuļš vīrs. Dievs izdarīja tā, ka viņam pagalmā sāka augt lillijas.
Lillijas auga, auga... tad kādu dienu viens zieds krāšņi uzziedēja. Vīrs par to priecājās. Un stāstīja šo notikumu citiem un visi priecājās līdz ar viņu!
Vīrs gaidīja, kad visi pārējie pumpuri pārvērtīsies krāšņos ziedos. Bet iestājās liels karstums. Lillija nokalta un līdz ar viņām neizplaukušie pumpuri....
Vīrs nesaprata: kāpēc? Bet samierinājās ar to! Tā tač dzīvē notiek! Nekas nav mūžīgs!
Vīrs nomira. Kad nonāca Dieva priekšā, vīs jautāja Dievam:
- Kāpēc manā pagalmā uzziedēja tikai viena lillija? Man tik ļoti būtu paticis, ja visas būtu uzziedējušas. Man tās tik ļoti patika un tās mani ļoti iepriecināja, ka es aizmirsu savu vientulību!
Dievs teica:
- Es Tev devu lillijas! Bija laiks, kad es tām sūtīju lietu, bet tad es gribēju, lai Tu par viņām rūpējies un kādu laiku aplaisti!
Secinājums: Ja Dievs mums kaut ko dod, tad mums par to arī jārūpējas, nevis jāļauj tam novīst!
Lillijas auga, auga... tad kādu dienu viens zieds krāšņi uzziedēja. Vīrs par to priecājās. Un stāstīja šo notikumu citiem un visi priecājās līdz ar viņu!
Vīrs gaidīja, kad visi pārējie pumpuri pārvērtīsies krāšņos ziedos. Bet iestājās liels karstums. Lillija nokalta un līdz ar viņām neizplaukušie pumpuri....
Vīrs nesaprata: kāpēc? Bet samierinājās ar to! Tā tač dzīvē notiek! Nekas nav mūžīgs!
Vīrs nomira. Kad nonāca Dieva priekšā, vīs jautāja Dievam:
- Kāpēc manā pagalmā uzziedēja tikai viena lillija? Man tik ļoti būtu paticis, ja visas būtu uzziedējušas. Man tās tik ļoti patika un tās mani ļoti iepriecināja, ka es aizmirsu savu vientulību!
Dievs teica:
- Es Tev devu lillijas! Bija laiks, kad es tām sūtīju lietu, bet tad es gribēju, lai Tu par viņām rūpējies un kādu laiku aplaisti!
Secinājums: Ja Dievs mums kaut ko dod, tad mums par to arī jārūpējas, nevis jāļauj tam novīst!
Lieldienu stāsts
Šī ir vispatiesākā bilde, ko esmu redzējusi par Sv. Vakarēdien, jo tajā laikā viņi nesēdēja pie galda kā mēs.
Mūsu domas, nav vienmēr Dieva domas
Tavs prāts lai notiek...
Ja kātru dienu lūdzam šo lūgšanas daļu, tad neatkarīgi ko mēs daram, Dievs dara Savu Prātu.
Piemēram, gribam doties kaut kur prom.
Sakravājam savas mantiņas.... Bet Dievs sūta Savu uzticīgu kalpu ceļā, (Jonam tā bija zivs, Dāvidam pravietis utt) lai paturētu vai nogādātu tajā vietā, kur ir Dieva Prāts. Kaut ar tā nebūt nav mūsu griba.
Un ir tik labi apzināties, ka Kāds tomēr par mums gādā, ja to nesajūtam no citiem līdzcilvēkiem!!!
Kristīgais gavēnis
Vienā grāvja pusē krīt tie, kuri gavēšanai piešķir pārspīlētu un nepareizu nozīmi. Otrā grāvja pusē kritušie ir tie, kuri saka: nav vispār jāgavē.
Lieldienu gavēnis sākas ar Pelnu dienu.
Pelni nozīmē cilvēka nīcību. Lielā gavēņa sākums. Raugāmies uz to kādas ir grēka sekas mūsos.
No zemes cilvēks ir ņemts un par zemi kļūst. Tas liek domāt, kur paliek cilvēka dvēsele? Kas ir cilvēks?
Caur ēšanu cilvēks krita grēkā, bet caur neēšanu cilvēks nevar palikt svēts vai tikt izglābts vai padarīt sevi labāku...
Neviens nevar gavēt kā gavēja Kristus. Nevienam nav vajadzīgs gavēt kā Krsitus gavēja. Aplami ir teikt, ka tā kā Kristus gavēja, jāgavē īstam kristietim. Kristus gavēnis caur ticību ir arī mūsu gavēnis. Mozus pirms saņēma 10 baušļus Sineja kalnā gavēja 40 dienas – arī Krsitus gavēja 40 dienas tuksnesī, lai mums dotu jauno Bauslību: Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu(Mk.22)Šeit varētu izvērt ļoti plašu tēmu par cilvēkiem, kuri mīl Dievu, bet nemīl savu tuvāko un otrādi, mīl savu tuvāko, bet nemīl Dievu - es to nedarīšu, jo runa ir par gavēni.
Kristus tomēr gavēšanu neatceļ. Pirms uzsākt gavēni ir jāizvērtē savas iespējas.Gavēšanai jānotiek pēc brīvas gribas un labprātīgi pieņemamam, lai pakļautu miesu Garam. Gavēnis var būt nederīgs, ja nepareizi to lieto: gavēšanu uzskata par labu darbu, patiktu Dievam, iznīcinātu grēku, dabūtu glābšanu, nevis miesas savaladīšanu, kā tas Bībelē rakstīts. Gavējot jāraugās uz Jēzu Kristu, jāseko Viņam ar ticību. Gavējot, atturoties no kaut kā lieka, ka dvēseli pievērš laicīgajam - nāk grēkapziņa un redze kļūst patiesāka, tīrāka...
Gavēnis liekas kaut kas mazs, bet mazais var novest pie lielā. Gavēnis ir tikai un vienīgi Dievam par godu un cilvēkam par svētību, ierobežojot miesu...
Gavēnis var būt dzīvesveids: mums ir jādzīvo krietni un jārīkojas, cik vien labi spējam, to ko nespējam Kristus paveic mūsu vietā.
Parasti dzirdēts, ka gavēnis - tas nozīmē neēst, bet ne jau pašā ēšanā ir visa jēga, bet attieksmē, domās no dzirdētā, redzētā, kas ienāk cilvēkā iekšā, galu gaā jēga ir Kristus nopelnā pie krusta.
Ēšanas gavēņa veidi:
* neko neēd, bet dzer ūdeni(labāk pirms sākat gavēt konsultēties pirms tam ar savu ārstu)
* neēd visu, kas nāk no dzīvniekiem(olas, piens utt), ēd veģetāros ēdienus
* neēd gaļu, bet ēd zivis un visu kas nāk no dzīvniekiem, veģetāros ēdienus u.c.
* atturēties no delikatesēm
* ēd retāk un nepārēdās
Dvēseles gavēņi:
^ neāpārēsties, nedusmojoties, neskaust, nerunāt: tukši, neaprunāt, nenomelnot, nenosodīt utt
^ ar redzi, dzirdi, ožu, sajūtām, verbāli(no iekšienes)
aizliegt sevi
^ darīt labu tuvākajam, domājot par vairāk otra labumu
^ ...
Šis laiks ir uz iekšu vērsts garīgām aktivitātēm. Gavēnis ir palikšana vienatnē ar sevi, sevis izvērtēšana Bībeles gaismā un garīgu pārdomu laiks. Tas nozīmē, paskatīties sevī no iekšienes, aizejot tuksnesī – palikt vienam, lai varētu nākt atkal cilvēkos ar patiesāku skatījumu par sevi.
Pasaulē bieži garīga attieksme ir slikta, bet laicīga attiekme laba.
Pēc gavēņa Lieldienas atnāk ar lielāku prieku!
Lieldienu gavēnis sākas ar Pelnu dienu.
Pelni nozīmē cilvēka nīcību. Lielā gavēņa sākums. Raugāmies uz to kādas ir grēka sekas mūsos.
No zemes cilvēks ir ņemts un par zemi kļūst. Tas liek domāt, kur paliek cilvēka dvēsele? Kas ir cilvēks?
Caur ēšanu cilvēks krita grēkā, bet caur neēšanu cilvēks nevar palikt svēts vai tikt izglābts vai padarīt sevi labāku...
Neviens nevar gavēt kā gavēja Kristus. Nevienam nav vajadzīgs gavēt kā Krsitus gavēja. Aplami ir teikt, ka tā kā Kristus gavēja, jāgavē īstam kristietim. Kristus gavēnis caur ticību ir arī mūsu gavēnis. Mozus pirms saņēma 10 baušļus Sineja kalnā gavēja 40 dienas – arī Krsitus gavēja 40 dienas tuksnesī, lai mums dotu jauno Bauslību: Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu(Mk.22)Šeit varētu izvērt ļoti plašu tēmu par cilvēkiem, kuri mīl Dievu, bet nemīl savu tuvāko un otrādi, mīl savu tuvāko, bet nemīl Dievu - es to nedarīšu, jo runa ir par gavēni.
Kristus tomēr gavēšanu neatceļ. Pirms uzsākt gavēni ir jāizvērtē savas iespējas.Gavēšanai jānotiek pēc brīvas gribas un labprātīgi pieņemamam, lai pakļautu miesu Garam. Gavēnis var būt nederīgs, ja nepareizi to lieto: gavēšanu uzskata par labu darbu, patiktu Dievam, iznīcinātu grēku, dabūtu glābšanu, nevis miesas savaladīšanu, kā tas Bībelē rakstīts. Gavējot jāraugās uz Jēzu Kristu, jāseko Viņam ar ticību. Gavējot, atturoties no kaut kā lieka, ka dvēseli pievērš laicīgajam - nāk grēkapziņa un redze kļūst patiesāka, tīrāka...
Gavēnis liekas kaut kas mazs, bet mazais var novest pie lielā. Gavēnis ir tikai un vienīgi Dievam par godu un cilvēkam par svētību, ierobežojot miesu...
Gavēnis var būt dzīvesveids: mums ir jādzīvo krietni un jārīkojas, cik vien labi spējam, to ko nespējam Kristus paveic mūsu vietā.
Parasti dzirdēts, ka gavēnis - tas nozīmē neēst, bet ne jau pašā ēšanā ir visa jēga, bet attieksmē, domās no dzirdētā, redzētā, kas ienāk cilvēkā iekšā, galu gaā jēga ir Kristus nopelnā pie krusta.
Ēšanas gavēņa veidi:
* neko neēd, bet dzer ūdeni(labāk pirms sākat gavēt konsultēties pirms tam ar savu ārstu)
* neēd visu, kas nāk no dzīvniekiem(olas, piens utt), ēd veģetāros ēdienus
* neēd gaļu, bet ēd zivis un visu kas nāk no dzīvniekiem, veģetāros ēdienus u.c.
* atturēties no delikatesēm
* ēd retāk un nepārēdās
Dvēseles gavēņi:
^ neāpārēsties, nedusmojoties, neskaust, nerunāt: tukši, neaprunāt, nenomelnot, nenosodīt utt
^ ar redzi, dzirdi, ožu, sajūtām, verbāli(no iekšienes)
aizliegt sevi
^ darīt labu tuvākajam, domājot par vairāk otra labumu
^ ...
Šis laiks ir uz iekšu vērsts garīgām aktivitātēm. Gavēnis ir palikšana vienatnē ar sevi, sevis izvērtēšana Bībeles gaismā un garīgu pārdomu laiks. Tas nozīmē, paskatīties sevī no iekšienes, aizejot tuksnesī – palikt vienam, lai varētu nākt atkal cilvēkos ar patiesāku skatījumu par sevi.
Pasaulē bieži garīga attieksme ir slikta, bet laicīga attiekme laba.
Pēc gavēņa Lieldienas atnāk ar lielāku prieku!
-> Mans labākais draugs
Kopā esam Mūžīgi
Ik dienu un nakti
Visu laiku ar Tevi
Tu esi (mans) labākais Draugs
no Paradīzes dārza.
1998
Anonīmā vēstule...
Mīļais bērns !
Es pastāstīšu Tev mazliet par to, kāpēc Es vēlos, lai Tu atteiktos no savām maskām. Lai to labāk saprastu, Es Tev pastāstīšu par Savu mērķi.
Es cilvēka prātu gribu novest pie tā , ka kāds varētu uzcelt pasaules viskaistāko katedrāli, atzīt to par pašu skaistāko un līksmot par šo faktu. Tai pašā laikā nepriecāties ne vairāk, ne mazāk kā tad, ja to būtu paveicis kāds cits. Es vēlos, lai cilvēks savās simpātijas kļūst tik brīvs, ka pats par savām dotībām varētu priecāties tik pat sirsnīgi un līksmi kā par sava tuvākā spējām – vai saullēktu, ziloni, ūdenskritumu... Es vēlos, lai visbeidzot katrs cilvēks ikvienu radību (pat sevi pašu) spētu atzīt par lielisku un izcilu. Es gribu, cik vien ātri iespējams, nokaut cilvēka dzīvniecisko patmīlību; taču Mana ilglaicīgā stratēģija ir atgriezt cilvēkus pie jauna veida patmīlības – mīlestības un pateicības par visiem citiem, ieskaitot sevi pašu. Kad cilvēki patiesi mīlēs savus tuvākos kā sevi pašus, viņiem tiks atļaut mīlēt sevi kā savus tuvākos. Ne brīdi neaizmirsti par manu galveno īpašību: Es patiesi mīlu cilvēkus, ko Pats esmu radījis, un vienmēr ar Savu labo roku atdodu viņiem atpakaļ to, ko esmu paņēmis ar kreiso.
Visas manas pūles, tāpēc ir vērstas uz to, lai vispār novērstu cilvēku no domā par paša vērtību. Es labāk gribētu, ka cilvēks uzskata sevi par izcilu arhitektu vai dižu dzejnieku un tad aizmirstu par to, nekā, ja viņš iztērētu daudz laika un pūļu, cenzdamies iestāstīt sev, ka ir slikts arhitekts vai dzejnieks. Tās ir velna pūles ir iedvest iedomību vai neīstu pazemību. Es likšu pretī acīmredzamo atgādinājumu, ka parasti cilvēks vispār netiek aicināts kaut kā īpaši novērtēt savas spējas, jo pietiek ar to, ka viņš cenšas savas dotības attīstīt tik, cik var, nenosakot sev slavas templī kādu ļoti precīzu nišu. Tāpēc Es cenšos katra cilvēka prātā uzturēt dzīvu mācību, ko jūs visi gan zināt un sludināt, bet kuru jums tomēr nākas grūti izjust – tā ir patiesība par to, ka cilvēks nav radījis sevi pats, ka spējas viņam ir dāvātas, un tik pat labi viņš varētu lepoties ar savu matu vai acu krāsu. Taču mans mērķis vienmēr būs, palīdzēt cilvēka domas novirzīt no šī lietām. Es nevēlos, lai Tu pārlieku daudz domātu pat par saviem grēkiem: ja reiz tie ir nožēloti, jo ātrāk Tu pievērsies citām lietā, jo iepriecinātāks Es esmu.
Tev ir jāzaudē visas maskas, lai beidzot, zem tām atklātu sevi, tādu kādu Es Tevi esmu radījis. Tik skaistu, neatkārtojamu, pasakainu...
Varbūt Tu būsi “nekas” uzpūtīgās pasaules priekšā, kurai nepieciešams aizvien kaut kas jauns no Tevis, bet Manās acīs Tu būsi nenovērtējams dārgums un Es ar prieku sagaidīšu tevi mājās, kur jau esmu sataisījis Tev tādu mājas vietu, pēc kuras Tava sirds klusībā ir saukusi uz Mani ilgi.
Tevi mīlošais Jēzus
-> NEAIZTURIET!
emu gatava iet
ar GODĪGUMU caur negodīgumu
un NEAIZTURIET mani lūdzu
ar aizspriedumiem atklātiem
ar apgalvojumiem nepatiesiem
ar skatu neiztulkojamu
ar izlikšanās rotaļām ērtām
ar meliem lētiem
ar patikšanu ļaudīm
ar bezatbildības vieglumu
ar atbildēm neatdotām
ar vārdiem nepatiesiem
ar jūtām uzspēlētām
ar bailēm no sāpinājumiem
...
ĻAUIET MAN IET
pat ja nevariet nākt līdzās
tad NEAIZTURIET!
(jo cena ir to vērta,
kaut ar` augsta)
Aprīlis 17, 2007
Abonēt:
Ziņas (Atom)